- Dzejas dienas vēl
- 9.9.04 21:00
-
Dzejnieka sarīkojumā cita žanra klasiķis saka, ka izmaksāšot man simts gramus šnabja. Kāpēc, paskaidrot atsakās. Tik smaida par kaut ko sev vien zināmu. Pēc brīža man jau rokā glāze. Nu tā parastā, līdz pusei pilna. Tikai tad aptveru, cik sen patiesībā neesmu dzēris šnabi. Mazliet pagaršoju. Ne vairāk par tējkaroti, divām. Baigi garšīgs liekas. Uzreiz atceros citu sajūtu, pavisam citā pilsētā.
Savukārt dzejniece saka, ka teātra izrāde viņai atsaukusi atmiņā sajūtu, kura nu jau, šķiet, gadus piecus viņai zudusi. Ka kuru katru brīdi var notikt jebkas. Uzklausu brīnīdamies.
Tad vēl bija daudz dūmu, viena rakstnieka dūmi dūrās tieši man rīklē, un tad vēl tas, kurš vienā laidā mainīja pīpējamās lietas. Nemaz nerunājot par dažu labu trauslu radījumu, kuru kopā ar panākumiem, liekas, piemeklējis bonusā klāt iesaiņots vecums.