mans sviests

7.9.04 09:40
Gulēju slikti, grozījos vienā laidā, it kā nomodā, tomēr aizmidzis. It kā lija, bet varbūt arī nē. Tad pamodināja skaņas. Ārā, gandrīz zem paša loga brēca. Izjusti un sāpīgi, tik tuvu, ka likās, dzirdu pat elpas ievilkšanu starp brēcieniem. Stulbeņi, laikam maldīgi iedomājušies, ka vēl viens pavasaris. Kad viņi brēc pa gabalu, tad pavisam cita skaņa, bet šitā - nu riktīgais skaņu mežs. Kā tas beidzās, nezinu. No rīta lietus bij nomazgājis visus zīmējumus no kāpnītēm. Krāsainos krīta puteklīšus, zilos, zaļos, dzeltenos un baltos, aiznesis nogremdēt peļķē, sajaucis ar smiltīm.