18. Septembris 2003

• 18.9.03 10:08
• Rīta sajūta: Istabā drēgns, ārā apmācies, bet mašīnā tik patīkami silts, ka tur arī varētu palikt. Pārfrāzējot senāk pie aristokātiem tik ierasto teicienu: kungs nolēma visu dienu palikt mašīnā.
• 6 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 18.9.03 10:59
• So there I was, sitting in Johnny Cash's front room in Hendersonville, Tennessee, about 10 or 12 years ago. ( ... tālāk ... )
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 18.9.03 13:28
• Vispirms izlasu, ka viss nozīmīgākais ar cilvēku notiekot kaut kur tur, kur lāga nesniedzas viņa apziņa. I piedzimšana, i nomiršana, i sekss. Nemaz nerunājot par to, ka dzērumā var gadīties gan viss nosauktais, gan daudz kas trakāks. Diemžēl neatceros, kur, visticamāk, ka grāmatā Oriksa un Kreiks, kuru lasīju, līdz kamēr beidzās vīns.
  
  Pēc tam izlasu, ka vārdu paliek arvien vairāk un vairāk, laika - arvien mazāk un mazāk, bet vientulība tikmēr aug un aug. Lai gan par šo neesmu drošs - varbūt kāds/kāda man to pasaka. Atkārto vienā laidā.
  
  Un visbeidzot. Atveru CD vāciņu. un tur rakstīts, ka mēs, nu vai nav vienalga, kas tie par mēs, žonglējot uz laika robežas. Laiks varot beigties. Tas esot biedējoši tuvu.
  
  Tad kāpēc es to stāstu? Tāpēc, ka tajā pašā grāmatā, kuru lasīju vakar, gulšņādams vannā, bija pieminēts rokas pulkstenis ar alumīnija siksniņu, taču bez rādītājiem. Jo laiks bija beidzies.
• 3 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• 18.9.03 15:50
• Esmu jau pieradis, ka veikalos man nekad nepiedāvā paraugus. Nu tos augu eļļā samērcētos maizes kancīšus, liķieri zāļu glāzītēm līdzīgos ķobīšos, desas gabaliņus uz kociņiem, smaržu un dezodorantu uzpūtienus uz papīra strēmelītēm u.c. jaukas lietas. Tā nu nospriedu, ka laikam ir brīži, kad ne no šā ne no tā kļūstu neredzams.
  
  Bet te tev nu bija! Savā nodabā kātoju pa vecās pilsētas bulvāriem, te pēkšņi ar perifēro redzi pamanu to Krišnas apziņas biedrības pārstāvi, kura vārdu nevaru nekādi atminēties (neatceros arī krietni vien latviskākus vārdus - parasti pat pirmais un pēdējais burts tiek sajaukti). Tātad. Jūtu, ka viņš nenovēršami tuvojas. Un rokā jau vesels žūksnis ar tām mazajām brošūriņām, kam tāds melni dzeltens vāks. Tai pat brīdī atceros, ka man tāda mājās kaut kur ir, tikai īsti nezinu, kur.
  
  Jau grasos kaut kā nebūt atteikties, kad viņš saka:
  - Jums kā filozofam varētu būt interesanti.
  
  Tajā brīdī sapratu, ka ne no šā ne no tā esmu uz brīdi pārvērties par kādu citu, par kādu, kuru, visticamāk, nemaz nepazīstu. No brošūras atteicos. Gāju tālāk. Satiku, ko nu vajadzēja satikt. Mani pazina. Veikalā smaržu paraudziņa meitene raudzījās cauri. Viss atkal bija kārtībā.
• 3 piezīmesvieta jūsu piezīmēm