- 16.3.19 13:28
-
No racionālākās puses es teiktu, ka tā ir pareidolija, jūtīgiem cilvēkiem raksturīga uztveres īpatnība (nu, teiksim, seju no divām skrūvēm un švīkas ieraudzīs katrs, Staburaga ēkas degunu vai zaķīšus vilciena pakaramajos ieraudzīs daļa, bet šitās translācijas, man šķiet, notiek brīžos, kad heart is broken open – to es no savas pieredzes un psihiatra stāstītā).
Bet no jungeānisma interesanta puses, man šķiet, ka tur ir iespēja parunāties ar kādu no arhetipiskajām šķautnēm savā bezapziņā. Es gan nezinu šo arhetipu, ja tos tā var saukt, vārdus. Man arī ir bijusi mūzika un megafoni stāvvados, un tās sajūtas ir interesantas – mūzika dod sajūtu par harmoniju haosā, bet megafons liek justies kaili un redzami pasaules priekšā. Lucid drugless trip.