mans sviests

Nav sapnis
11.2.18 00:22
Kad iegriezos festivāla norises vietā, paguvu tieši uz pēdējo grāmatas eksemplāru izpirkšanu, un bez liekas tielēšanās tajos ieautogrāfēju. Festivāla ēdnīcā šodien ārzemnieciska paskata ēdējiem tika piedāvatas arī karotes. Paņēmu, tomēr jutos kaut kā neērti, jo pārējie pie galda sēdētāji ēda ar pirkstiem, un tikai es tāds viens - sadomājis lēkt uz kruķiem. Pēcāk bija organizēta ekskursija, un lēkšanas tēma tajā bezgaumīgi turpinājās, jo pilnīgā bezsakarā gidu pavadīja [noteikti kādas labas lietas] "vēstnesis", jauns džeks sporta tērpā un šortos un ar to izliekto atsperes protēzi kājas vietā. Izvadāja mūs krustu šķērsu pa musulmaņu rajonu, līdz beigās nonācām lielā namā, kur krāšņi uzstājās mākslīgā zeltā sapucētas meitenītes un tika pasniegtas dāsnas vakariņās. Jau pēcāk uzzināju, ka tas bijis bāreņu nams.

P.S. Bet vispār grasījos ierakstīt par to, cik ļoti tracinoša ir nepārtraukta elektrības pazušana uz dažām sekundēm. Ar to ir gana, lai televizors atkal pārslēgtos uz kaut kādu TV šopa kanālu, kas ir pats pēdējais sarakstā, bet "mans jogas" kanāls ir 769.

P.P.S. Tikko šo ierakstīju, tā atkal nodzisa elektrība.