mans sviests

Drošās stirnas
28.8.16 01:00
No ziņām:
Puisītis apmaldījies mežā un nakti
pavadījis kopā ar stirnām

Rīgas prefektūras 5. iecirkņa
Jaunciema nodaļā vakarā ieradusies
ciema iedzīvotāja Cvetkova un ziņoju-
si, ka no pagalma pazudis viņas 2 g. v.
dēls Voldemārs. Pienācis vakars, bet
zēnu nevarējuši atrast, kaut gan ve-
cāki kopā ar kaimiņiem pārmeklējuši
plašu apkārtni. Māte lūgusi policiju
nākt palīgā. Iecirkņa priekšnieks Pein-
bergs devis rīkojumu vairākiem kārtī-
bas sargiem doties bērnu meklēt. Palī-
gā nākuši arī Cvetkova darbabiedri
no Mīlmaņa kokzāģētavas un skolēni.
Meklētāji ar lākturiem klīduši pa Jaun-
ciema mežu. Rūpīgi pārmeklēta tuvā-
kā apkārtne, jo domājuši, ka mazais
zēns nebūs varējis tālu aiziet. Taujāts
visās mājās, pārmeklētas akas, baido-
ties, vai zēns nav tajās iekritis. Vecā-
ku uztraukums arvien pieaudzis. Pret
rīta pusi viens no zēna meklētājiem
Stepans Siņicins, braucot uz divriteņa,
ap 4 km no Cvetkovu mājām pie Lapu
purva ieraudzījis no meža izlēcam 3
stirnas. Siņicins nokāpis no divriteņa
un devies pāri grāvim mežā uzmeklēt
stirnu guļvietu. Šai brīdī meklētājam
ne prātā neienācis, ka tuvumā varētu
būt pazudušais zēns. Viņš tādēļ bijis
loti pārsteigts, kad mazo Voldemāru
ieraudzījis netālu no ceļa sūnās izka-
sītā stirnu guļvietā. Tā vēl bijusi silta,
kas norādījis, ' ka aizbēgušās stirnas te
vēl nesen gulējušas. Zēns,pārguļot nakti
pie stirnu sāniem, nemaz nebijis nosa-
lis. Viņš gan bijis pilnīgi aizsmacis, jo
dabīgi, ' ka viņš mežā ilgi raudājis un
saucis palīgus. Domā, ka zēns, izejot
no pagalma, ieraudzījis kādu stirnu un
devies tai pakaļ. Tā viņš aizklīdis tālu
prom un nogurumā saļimis mežā, kur
tam piebiedrojušās drošās stirnas." Jaunākās ziņas, 1939. gada 24. oktobrī.