mans sviests

18.12.15 12:32
Naktī pa rudenīgām lapām piebirušu mežu bēgu no ļauniem bērniem. Īpaši bīstama šķita par visiem pārējiem mazāka meitene. Nebija tā, ka viņu draudi būtu kaut kādi konkrēti, vienkārši bija zināms, ka neko labu no viņiem nevar sagaidīt, un piedevām no viņiem nekā nevarēja atkratīties. Nedarbojas pat mēģinājums viņus samulsināt ar tādu kā maģisko domāšanu, jo meža sākumā es apstājos un teicu: "Tālāk jūs nedrīkstat nākt, te beidzas pilsēta un sākas mežs. Bet jūs esat pilsētas bērni." Viņi tikai smējās. Arī apvest ap stūri viņus nekā neizdevās, jo pat ja pamanījos nedaudz no viņiem attālināties un paslēpties zem kāda nokrituša koka vai ieplakā, tieši mazais skuķis vienmēr mani pamanīja un parādīja pārējiem. Jā, un to, kāpēc viņi bija tieši no Limbažiem, labāk man neprasiet.