mans sviests

14.10.14 23:52
Bet viss sākās ar grupu "19 gadi pirms sākuma":

"Tomēr, ja kādreiz manai ģimenei latviešu filmas pirmizrādes apmeklējums bija ārkārtīgi nozīmīgs notikums, uz ko devās visas paaudzes, tad pēdējos gados uz šīs jomas jaundarbiem sāku raudzīties ar lielu skepsi, jo pārsvarā latviešu režisori ar retiem izņēmumiem veido drūmas, nomācošas un depresīvas filmas. Patiesībā kas līdzīgs notiek arī Latvijas teātros, kur dzirkstīgas komēdijas vai asarainas melodrāmas ir retums, toties papilnam jaunās teātra valodas meklējumu un izcilo režisoru eksperimentu, pēc kuru noskatīšanās gribas labi ātri apēst kaut ko saldu, lai organismā atjaunotu labsajūtas līdzsvaru.

Tāpēc man nedod miera jautājums, vai valsts finansējums kultūrai domāts konkrētas nozares darbinieku uzturēšanai vai visas valsts iedzīvotāju labsajūtas vairošanai un intelektuālās dzīves veicināšanai?
Ja nu gadījumā būtisks ir otrais, tad nav grūti izrēķināt, cik daudz skaistu bērnu dziesmu, šlāgeru, rok- un popmūzikas skaņdarbu par godu valsts simtgadei varētu sacerēt un ierakstīt par šiem simtiem tūkstošiem eiro, kuru ieguldījuma nozīmību varēs izbaudīt neliela daļa kinomīļu, kas, piedevām vēl pērkot biļeti, drīkstēs noskatīties, ko tad daļēji par viņu naudu safilmējuši mūsu centīgie režisori.

Tikmēr jaunradīto mūzikas pienesumu par brīvu, turklāt vēl maksājot piekritīgās autoru un blakustiesību atlīdzības, atskaņotu, piemēram, Latvijas Radio 2, kas jau pašlaik ir klausītākā radiostacija valstī, apliecinot, ka ļaudis dod priekšroku patīkamai un melodiskai mūzikai, kuras tekstuālais saturs retumis pārsniedz vidējam intelektam saprotamus augstumus."

Daiga Mazvērsīte: http://www.lsm.lv/lv/raksts/arpus-etera/daiga-mazversiite-par-ko-maksajam.a102156/?utm_source=google