mans sviests

11.8.13 11:22
Jā, starp citu, vecmāmiņu Gulaga (vai holokausta) atmiņas ir labs piemērs. Vēsturnieki un antropologi jau sen pamanījuši, ka šādās atmiņās arī bieži vien paša pārdzīvotais tiek aizstāts ar kolektīvi zināmām klišejām par to, "kā bija".

Lūk, un liela tiesa fantasy žanra literatūras, kā man šķiet, "darbojas" līdzīgi, atkal un atkal atražojot vienus un tos pašus priekšstatus par to, kā lietām šī žanra sacerējumos būtu jānotiek un jāizskatās. Es nesaku, ka līdzīgas vainas nepiemīt arī citiem žanriem - fantastikai (un kā vēl piemīt), detektīvliteratūrai u.tml. Tomēr man šķiet, ka interesantums sākas vien brīdī, kad no šiem priekšstatiem izdodas izrauties - teiksim, fantastikā tas lieliski padevās Lemam.