- 26.4.11 00:28
-
PērkonsStāsts ir par atpogātu kreklu, salmu cepuri vai ievārījuma maizi, jo īsti nav skaidrs, ko ar šiem skrīniem un filmu nosaukumiem vēlies pateikt, ja, protams, ko vēlies teikt. Iesaki vai neiesaki? Žāvājies vai acis kā apakštasītes? Kas? Vai arī pēc nosaukuma «Les amours imaginaires» katram sevi cienošam cilvēkam būtu jāsaprot, ka runa ir par kaut ko vērtīgu, paliekošu un neatņemamu žedevru kinomotogrāfa poligonā?