- Šito visu laiku aizmirsu izlasīt, vakar izlasīju un:
- 7.2.04 11:06
-
Rīga, 22. 10. 37.
"Edvard Munk, es vēršos pie Jums tā, kā vēršas pie paziņas. Jo aprit jau 10 gadu no maniem 26, kopš Jūs pazīstu. Man, neapšaubāmi, nav tādu tiesību, jo es esmu tikai viens no tūkstošiem, kuri domā par Jums, Jūsu zīmējumiem, cilvēkiem un mājām: Bet man ir paļāvība, cerība. Cerība, ka pastāv līdzība starp Jūsu sirdi un Jūsu gleznām. Ar gleznām, kuras es tik ilgi jau mīlu. Un ja es vienmēr esmu runājis ar gleznām – gadu no gada arvien intīmāk un draudzīgāk – tāpat es tagad varu, tā kā es to varu, ar Jums runāt.
26 gados vēl ticam daudz kam. Ticam, es ticu atbildei – gaidām to, varbūt pat dzīvojam no šādām cerībām. Vēl neesam sevi zaudējuši, vēl nevēlamies sevi zaudēt, riskējam, metamies cīņā par kādu lietu, cīņā, kas mūsu laikā, mūsu Eiropā ir tik nevienlīdzīga. Nevienlīdzīga, ja esat mākslinieks un nabags. Es gribētu Jums lūgt man palīdzēt. Es vēlētos gūt iespēju gleznot, gleznot. Es vēlētos strādāt kā mākslinieks. Tā ka manā gadījumā šī vēlme ir kā ciešanas bez gala – jo es nespēju pret to neko iesākt.
Es mēģināju un strādāju. Vienlaicīgi es studēju arhitektūru un biju spiests šo privilēģiju atdot bagātajiem. Es strādāju fabrikās, es krāsoju izkārtnes, es strādāju bibliotēkās un birojos. Es strādāju un kļuvu arvien nabadzīgāks un nabadzīgāks. Es gleznoju – es mācījos un gleznoju. Es esmu Latvijā, un esmu vācietis. Tas nozīmē gandrīz vai (ja neesat bagāts – un es esmu nabags), tas nozīmē būt bezcerīgam. Es Jūs lūdzu palīdzēt dot man iespēju. Palīdziet man pārcelties uz Norvēģiju. Ļaujiet man nosūtīt Jums gleznas, ko esmu uzgleznojis. Pie mums viss ir savādāk nekā pie jums, viss ir neticami šaurs un bezcerīgs. Un man ir šīs gleznas un ilgas, kāds nemiers un nepieciešamība. Šīs gleznas ir kā ventilis manai dvēselei – bez tā es zaudēju savu seju, jēgu. Es mīlu gleznot cilvēkus, zemi, mājas – un esmu pāriplūstoši piepildīts ar to…" (vēstules beigas gājušas zudumā).
(Kurta Fridrihsona vēstule: http://www.nra.lv/laikraksti/forums/article.php?id=47635)