mans sviests

5.7.10 20:30
Atsaucoties uz skuka ierakstu par skolēnu dziesmu svētkiem un klausoties to pašu radio pārraidi, atcerējos savus 2 skolēnu dziesmu svētkus - vienu bija rajona līmeņa pasākums, otri - lielie, Mežparka estrādē u.tml. Atšķirībā no tagad valdošās paranojas, ka ar visiem bērniem kuru katru mirkli varētu notikt kaut kas nelabs, tolak valdīja pilnīgs pofigs, un tāda ideja, ka bērns - vai nu tur apvainojies par sūdīgu ēdienu, vai par ko nebūt citu, - varētu kaut kur sūdzēties, nevirmoja pat gaisā. Tā vietā mēs ķērām kaifu, sakratot un uz soliņu malām korķējot vaļā iesala dzēriena pudeles (veikalos tas nemaz tik bieži nebija pieejams, bet tur bija) vai, piemēram, dziesmu "Ģeņ pobedi" dziedot ar kaut kādiem pašu vai citu izdomātiem rupjiem vārdiem. Bet ja kādam negāja pie sirds garie mēģinājumi pirms tam jūnijā skolas sporta zālē, skolotāja vienkārši no mājām pasauca savu vīru, kas vainīgajam ierādīja vietu.