- 28.10.09 18:49
-
Pamanīju Twiterī vilšanās pilnu cepšanos par it kā zaudētām ilūzijām, proti - teātra direktorus tur aizdomās par kaut kādām naudas mahinācijām, "Karoga" redakcija vispār, lai arī privātpersonas, uzskata, ka tai pienākas valsts nauda (700 latu alga vai kas tamlīdzīgs utt.). Vārdu sakot, zvīņas no acīm ir kritušas, kultūras darbinieki arī izrādās prasti žuļiki, un visa tā kultūra tāds pat zaņķis kā viss pārējais. Šis man šķiet interesanti, jo it kā noklusējumā paredz, ka "kultūras cilvēkam" būtu pienākums būt kaut kādā ziņā labākam par mani, tevi un apakšstāva kaimiņu Viktoru. Respektīvi, ja tu esi dzejnieks, gleznotājs vai teātra direktors, šis amats (atvainojos dzejniekiem, kas savu nodarbošanos neuzskata par amatu, bet par ko citu - tas te nav būtiski) pašsaprotami paredz, ka arī tava sirds būs tīra kā dimanta oliņa. Nē, tas nav pat pienākums - morāla skaidrība acīmredzot ir kaut kādām mistiskām saitēm sieta ar "kultūras cilvēka" kulturālo produkciju. Bleķis.
Palūkojoties vēsturē, paveras nebūt ne pievilcīga aina. Nu kaut vai tas pats dižais Vāgners - kā gan var cienīt cilvēku, kas aizņemas, bet parādus neatdod, turklāt bēguļo no atbildības cauri pusei Eiropas? Vai šitas pats patlaban Rīgā izstādīto gravīru autors Goija? Bija karaļa galma mākslinieks, tātad pārdevies varai līdz matu galiem (nu, tipa Tautas partijas pielīdējs) - tad ta nu baigā drosme zīmēt visādas karikatūras par inkvizīciju un cilvēku vājībām, ja pats nebūt neesi baigais gribas stiprinieks.
Par šo domājot, atcerējos nostāstu. Šķiet, tas bija par Mandelštamu, viņa zobiem un to, kā viņš visu mūžu gāja, bet tā arī neaizgāja pie zobārsta. Ne jau tāpēc, ka nebūtu naudas vai darbavieta nebūtu nopirkusi ERGO veselības apdrošināšanas polisi, bet tāpēc, ka bail. Tik ļoti bail, ka labāk paliek bez zobiem. Bet vai tāpēc, ka vājāks un bailīgāks par visiem tiem, kas pie zobārsta gatavi iet ik dienas, viņš būtu zemē metams dzejnieks?