mans sviests

19.9.09 00:00
Ārkārtīgi amizanti, ka "diskusijā" par dzīvnieku rituālo kaušanu bez Veidemanes antisemītisma, latviešu nacionālās dzīvesziņas vai no gaisa grābtiem un, iespējams, sagudrotiem faktiem (par atsaukšanos uz kaut kādiem pētījumiem, nemaz nerunājot), iedziļināšanās pašu rituālo kāvēju nostādnēs nav samanāma - nu kaut vai par to, ka nedrīkst kaut ar neasu nazi, tādējādi sagādājot dzīvniekam nevajadzīgas ciešanas ("mazākais ļaunums", huh?), nolaižot asinis, bet neizraisot paralīzi, kas notiktu, ja pārgrieztu muguras smadzenes (tas pats), u.tml.

Tad jau vissaprātīgākā šajā troksnī man šķita kāda pensionāre, kas piezvanīja uz radio "Krustpunktiem" un sašutusi paziņoja, ka vēl nekad neesot dzirdējusi no sadakterētiem pašnāvniekiem, ka pārgrieztas vēnas viņiem sagādājušas ciešanas.

Friendo? (atsauce, protams, uz Koenu "Sirmgalvjiem" un ģeniālo ieroci, kurš, ja nu kas, bija viens no "humānās lopu kaušanas" stūrakmeņiem - ar saspiesta gaisa strūklu triekts metāla stienītis, kuru vienlīdz labi var izmantot durvju slēdzenes izsišanai, bet tiklab nesāpīgai iemaukšanai pa pieri.)