mans sviests

Nelaimes putns upd.
2.8.09 22:07
Putns turpināja kliegt un kliegt, tāpēc kamēr skuka baudīja diendusu, devos skatīties vēlreiz. Vispirms jau, atšķirībā no pirmās reizes, uzreiz aiz otrajiem vārtiem mani pārsteidza skaļš briku braku pa labi roki - ahā, tur kliedzošā putna virzienā lidodams aizdieba stirnu buks. Nekas, nekas, es tikai gāju uz kliedzienu pusi. Pa ceļam ir tāda mitra ieplaka, ko šajā apvidū sauc par vigu - tās ir zemākās vietas starp kādreiz senos laikos, kad jūra bija krietni plašāka, te bijušajām kāpām. Izlauzies starp vigā saaugušajiem krūmiem un izlaipojis pa ciņiem, stirnu buku izbaidīju vēlreiz - viņš laikam bija domājis, ka cauri brikšņiem viņam nesekošu. Bet tai pašā brīdī ieraudzīju arī kliedzēju - tas bija tas pats lielais putns ar gadrīz metru platu spārnu atvēzienu, kas vakar bija noplanējis mūsu pļavas vidū. skuka saka, ka iesākumā gaisā esot bijuši divi putni, kas it kā cīkstējušies. Es gan redzēju šo vienu, kas jau bija zemē, bet pēc mirkļa gurdeni pacēlās gaisā un kliegdams ielidoja mežā. Tagad viņš, laikam sajutis manu tuvošanos, tāpat kliegdams pacēlās spārnos un aizlidoja dziļāk mežā. Katrā ziņā visu šo dienu viņš bija pavadījis viens pats tajā kokā. Un kliegdams. Pēc balss un izmēra tas pilnīgi noteikti bija viens no mūsu nedaudzajiem plēsīgajiem putniem - vanags vai ērglis. Priekš piekūna izskatījās par lielu. Bet vai kāds putnu vērotājs zina, ar ko un par ko šādi putni var tik letāli plēsties?