mans sviests

16.6.09 22:32
Pirms laba laika man iznāca īsa saruna ar kādas mazas un nabadzīgas valsts universitātes filozofijas fakultātes profesoru K.
Profesors, saprotams, bija čakls un vērīgs lasītājs un jau bija paguvis iepazīties ar nesen iznākušo Augustīna darba “Atzīšanās” latviešu izdevumu. Profesors pauda sašutumu. Sašutuma iemesls bija ambiciozitāte, augstprātība un, iespējams, vēl kaut kas nelabs – un tas viss piemītot vienam no grāmatas izdevējiem. Šo vērtējumu profesors pamatoja tādējādi, ka, lūk, šis ambiciozais un augstprātīgais cilvēks grāmatas priekšvārdā ir uzskatījis par vajadzīgu izteikt pateicību daudzām dažādām personām, taču grāmatas tulkotāju nav vīžojis pat pieminēt. Profesoram bija paslīdējis garām fakts, ka priekšvārdu rakstījusi pati grāmatas tulkotāja. Vēl toreiz mēs ar profesoru pārmijām dažus vārdus par Kanta “Tīrā prāta kritikas” tulkošanas grūtībām un Rolava ieguldījumu Kanta darbu tulkošanā. Atvadoties profesors pauda gatavību piedāvāt savas zināšanas un rediģēšanas pakalpojumus, ja vien jau minētais grāmatu apgāds kādudien nolemtu izdot kādu no Rolava tulkojumiem.