mans sviests

23.3.09 09:54
Izlasījis šo atcerējos, kā četru vai piecu gadu vecumā biju vizualizējis savu priekšstatu par laiku - tagad tās man izskatītos pēc A4 formāta papīra lappusēm, kurām apakšā mazas kājiņas. Lappuses stāvēja cita aiz citas, tā, ka redzama katras nākamās lapas maliņa. Un tā līdz pat bezgalībai, tas ir līdz brīdim, kad zīmuļa līnijas saplūst kopā. Tās lapas bija dienas, tas jau pavisam elementāri.