|
|||||||
|
annuska's Journal Kā man riebjas skola. Es atceros, kad es savulaik vai nu ļāvu, lai mani pieķer lasām Mīlestības vārdā, vai pat pati mazliet provokatīvi par to ieminējos, un gaidīju dusmīgu reakciju, bet tētis tikai noteica, ka autors, protams, daudz ko vērtīgu uzrakstījis, bet ka tomēr tur esot subjektīvs viedoklis un lai tikai lai es neņemot gluži to visu par pilnu, kaut kā tā. Jūs saprotiet, viņš nevis uztraucās, ka es izlasīšu nepieklājīgās lietas, bet ka es noticēšu visai tai ideoloģijai. Pierakstījos es arī tviterī, viss sanāca, tikai bildīte vēlāk jāieliek. Tas zīmju ierobežojums tomēr tāds jauks, ē, izaicinājums. Es jau šeit arī rakstu arvien īsāk. Un savu draugu dzejnieku jaunos dzejoļus vai tādu dažāda veida mākslinieku, kurus es jau esmu iemīlējusi, jaunos darbus es no sākuma arī nevērtēju, man vienkārši drausmīgi interesē, ko tad viņi jaunu būs uzrakstījuši/radījuši - kā liecība par to, kas ar viņiem notiek. Kā Kārlis saka, mīlu nekritiski. Tam gan nav tieša sakara ar Hariju Poteru:) Hariju Poteru es vispār nevērtēju, ne grāmatas, ne filmas. Es tās baudu neaizdomājoties, aizrautīgi kā bērns. Mēs ar bērniem bijām Igaunijā. Tartu, Peipuss, Somijas līča piekraste, Tallina. Bez kašķiem neiztikām, tomēr atpūtāmies labi, visi apmierināti. Salijām tikai vakar Tallinā. Gar ezeru un jūru maz cilvēku, maz arī naktsmītņu, viss tāds kluss. Šodien esmu mājās pavisam viena, M kaut kur pie D-pils dzer ar kolēģiem. Gribēju braukt uz jūru, bet laikam ne, tur, kur Rīgas tuvumā mazāk cilvēku, tur vienai bailīgi, pūlī arī negribas. Patiesībā gribas pabūt mājās. Sakārtot skapjus, aiziet uz tirgu, palasīt. Rītvakar mēs brauksim pakaļ bērniem. Viņiem tālo lauku rezidence būs beigusies. Starp citu, melnie putni pa ventilācijas lūku ielidoja vēl trešo, ceturto un šorīt arī piekto reizi. Bet es joprojām tieku saudzēta. Šorīt arī, pavisam netipiski, Mārtiņš bija augšā pirmais un izlaida putnu pa balkonu, tas smuki aizlidojis. Kaķītis bijis ļoti bēdīgs. Vakar atkal esot iekritis melnais putns. Uz grīdas mētājās pelēkmelna spalva, bet uz griestiem bija nedaudz asiņu, laikam kaķītis saņēmis dūšu. Šoreiz Mārtiņš esot pasviedis putnu gaisā, un tas aizlidojis. Nez, viņi tagad katru trešdienu kritīs? Mēs te dzīvojam jau desmit gadus, bet agrāk nekad neviens putns nav bijis. Brīvdienās es atradu, kas laukos ledusskapī tik šausmīgi smird un likvidēju. Izrādās, ledusskapis stāvēja šķībi un attiecīgi šķidrums tecēja tur, kur nevajag, sakrājās aiz dārzeņu kastēm un tajā savairojās baktērijas. |
|||||||