10:59pm:
Kad jau Kuskus tā saka, tad es arī atceros jau agrāk dzirdējusi, ka šiten esot geju pludmale. Taču es patiesi pa šīm nedēļām nevienu neesmu redzējusi. Ne vien pliku geju, bet vispār gandrīz nevienu dzīvu dvēseli. Tikai dažas tantes, kas sēņo. Arī krūmos ne. Nav jau arī te nekādi baigie krūmi. Nu labi, mēs jau ar nedzīvojam pie pašas ietekas, bik tālāk, pie brīvdabas jūras muzeja, kur sākas Ragakāpas dabas parks, Zalktis par tām laipām vēl kaut kad vasaras sākumā tika rakstījis. Taču uz ieteku es bieži eju pastaigāties, kad man zajebalo klausīties bērnu strīdus un vajag pabūt vienai. Sanāk, ka man īsti nepiedienas tur līst, ja?
11:12pm:
Uz vienu Prāta vētras koncertu es tomēr esmu bijusi. Ja to var saukt par koncertu. Viņi spēlēja uz kuģa. Ja nemaldos, uz dāņu kuģa. 94. gada augustā tas stāvēja Rīgas ostā un tur varēja iet tusēt. Man bija deviņpadsmit. Es atbraucu no laukiem un aizgāju pie drauga, kurā tolaik biju briesmīgi iemīlējusies; formālais mana nāciena iemesls bija tāds, ka man vajadzēja naudu un viņš man bija parādā. Es uztraucos, kādu laiku nebijām tikušies, viņa meitai bija trīs vai četri mēneši. Viņš bija priecīgs, nauda bija, ciemos vēl kāds viņa draugs. Un mēs visi trīs aizgājām uz to kuģi un iedzērām, un tā. Kas tā par grupu, es prasīju, Prāta vētra, viņš atteica, diezgan normāla.
11:33pm:
Man liekas tik kruta saukt visus vārdos. Pofig par publisko telpu. Kā es arī tā gribētu. Bet es nevaru. Kaut apriebies man izdomāt citiem visādus segvārdus. Es arī gribu uzrakstīt visu kā bija, bet es nevaru, jo cik ilgi rakstīsi tipa kāds_kurš_utt. Taču kaut kā es nevaru tos cilvēkus - kā lai pasaka? iesaistīt? Es zinu, zinu, ka visu var atkost, ja grib, arī ar slēpšanu. Bet tad tas nav tik klaji, tik reāli.