Viena no galvenajām smadzeņu augsta līmeņa funkcijām ir nākotnes stāvokļu modelēšana un prognozēšana, ko tās turpina darīt arī ātro viļņu miegā. Daļa no šādām prognozēm tiek paceltas globālajā darba telpā un vizualizētas kā sapņi. Tīri statistiski ir sagaidāms, ka daļa no šīm prognozēm izrādīsies korektas. That's about it, I think.

Stāstiņa morāle? Smadzeņu spēja automātiski prognozēt sarežģītu situāciju attīstību ir ļoti ierobežota, līdz ar to nevajadzētu a priori sacerēties pat par to vienu procentu.