Es biežāk iedomājos, nekā neiedomājos. Tā ir tāda visnotaļ spontāna doma. Iešaujas prātā. Citreiz noskatos uz to dāmu un, kamēr saku "giggity", tikmēr jau esmu pagājis/pabraucs garām. Šī doma 90% gadījumu netiek tālāk par "giggity" un neprasa nekādu tālāku iztirzājumu. Kā jau te iepriekš minēts, arī man tas šķiet pavisam dabiski. Turklāt morāli un pieņemami. Beigu galā ikdienā dažādas lietas vērtējam patīk/nepatīk, gribu/negribu, varētu pamēģināt/nepamēģināt, kā būtu/nebūtu kategorijās. Kāpēc lai seksualitāte būtu izņēmums?

Bet nu, beigu galā var būt arī tā, ka, ja arī tie 10% nonāktu līdz taustāmam rezultātam, iespējams, ka nekas netiktu darīts kaut kādu apsvērumu dēļ.

Normāla būšana, bez kuras ikdiena neizpaliek.