Ir gan sakars ar naudu. Tev ir lielas prasības pret materiālo situāciju, un tas prasa lielu darbu. Protams, ka tad laika kam citam nepaliek. Tā ir tikai tava izvēle. Zinu, ka tā nedomā, bet tad, kad tu čīkstēji par summu, ar kādu tev un otrajam ir jāiztiek ēšanai, jāsaka, ka biju šokā, jo ar tādu summu bieži paēd 6 cilvēku ģimene. Es nekad neesmu pirkusi nevienu jaunu mēbeli, jau gadus 5 neesmu pirkusi jaunas drēbes, viss pa humpalām un cibām atrasts, ēšanai ar vīru izmantojam mazāk kā tu teici, un nu nemaz nesūdzamies.
Es nesaku, ka tāpēc esmu labāka, es tikai nesaprotu, kā tu nesaproti, ka tā ir tikai tava izvēle. Tāpat kā daudziem, kam svarīgi ir lampiņas pa 400ls un tamlīdzīgi. Katrs izvēlas, ko vēlas - naudu vai laiku. Abus dabūt ir grūti.
Un ja tu izraujies no tiem darbiem, lai piecas minūtes parunātu ar mani, un 25 runātu par darbu ar kolēģiem, tad tici man, nebija vērts, un man ir pilnīgi skaidrs, ka te IR runa par naudu.
Tā jau man vienalga, bet jocīgi, ka tu pati to nesaproti. Arī par mammu tu runā kā viņai darīt labu tikai par materiālām lietām. Kā jau teicu - es nenosodu, es labprāt savai mammai nopirktu pili ar kalpotājiem, bet kā tu pati to neredzi, jocīgi.
Viss, esmu visu pateikusi. Bieži domāju, ka varētu kļūdīties, vai kaut ko nesaprast, bet šeit tu kaut ko pati nesaproti.