Tad, kad tāda "mūžīgā mīla", kas tiešām ir sajusta, izbeidzas, atstājot tikai nicinājumu un nožēlu, tad ir grūti ticēt acīmneredzamajam, ka viņa var saglabāties, ja jau var sabrukt pat kaut kas tik ideāls, un nevis sabrukt attiecības, bet sabrukt pati mīlestība pašā cilvēkā. Kad tas ir sajusts, nesaprotu, kāpēc sevi sāpināt ar kaut kādiem sapņiem par to, ka nākamreiz tā nebūs.
Un tas nebūt nav no "nespēj tā just". Spēj.
Kad tev būs 70, tad redzēsim.