Tas viss liekas lēti un bezjēdzīgi. It sevišķi katru reizi, kad A. tā izdara. Man likās, ka būs labāk. Ka nelielas pārmaiņas ieviesīs ko jaunu un interesantu, bet pārmaiņas ieviesa ziemeļvēju pa pievērto loga rūti. Nu jau loga rūts ir pievērta, tā vairs nav atvērta, tā negaida signālus. Tā ir pievērta, un viss, kas pa to iekļūst, ir tikai vēss ziemeļvējš.
Sargies ziemeļvēja, dārgais. Tas saldē.

***

Ceru, ka ar M. sanāks uzsākt pirmdien kāroto. Būtu fantastiski.


***

Tizli, ka man uz svētkiem sanāks atbraukt tikai dienas ļoti pirmajā pusē, un tad akal pašā vakarā pēc plkst. 21, jo festivāla filmu tulkošana paņem savu.

***

Man pietrūkst vēstuļu. Pietrūkst sapratnes.
Un man aizvien vēl vajag manu Viņu.
"Поцелуй длинною в вечность,
Строю к Тебе мои сны.
Знаю, Ты слышешь,
Хочу к Тебе ближе,
Где Ты? Кто Ты?"