Man tāds prieks, ka atkal esmu atsākusi rakstīt.
Padomā tik, kurš to būtu domājis- rakstīšanai vajag daudz nelabu, nepatīkamu un skumju lietu. Kas to būdu domājis, lol

Visas mīlas birušas,
Mirušas un trūd.
Un mazā, naivā meitene
Pieaugumā zūd.

Visas mīlas birušas,
Mirušas un dzeļ.
Kaut mazā, naivā meitene
Papīrlapu ceļ.

Visas mīlas birušas,
Mirušas un derdz.
Bet mazā, naivā meitene
Caur dzeju atkal redz.

nāc jel patiesi
tik patiesi cik vien spēka
un slauc mani
kā govi slauc viņas saimeniece
kā istabu slauka
daudzbērnu trūcīgā māte
mersedeskaraļa pilī piepelnoties
slauki mani
un tad atkal piepelno
mani ar saviem dzīves sapņiem
jūtām domām skaistajām cerībām
un citiem tamlīdzīgiem sūdiem
piepelno un piepildi mani
pilnu
tā lai pār malām līst
un tad slauc
slauki un berz manas rētas
kas arī bez tevis
tāpat nekad nesadzīst

es šovakar lidoju uz Čīli
o, mana svētā, o, Carmenere,
riņķošu ar tevi
taureņu reibumā
un saukšu es tevi par savu
Maiju
rītrīts atnesīs citu man gultā
vīrišķu konkistadoru
salkano Tempranillo
un viņš būs mans Septembris
tu būs mans Maijs
un es jūsu
Someljē*

* Someljē (fr. Sommelier) - tieša tulkojuma nav, praktiski - vīnzinis