Nē, es ne par nekustamajiem.
Man daudz, daudz labāk patīk kustamie. Lai gan es meloju. Jā. Biežāk par kustamajiem, ja runā par homo sapiens, es izvēlos nekustamos. Vai arī cita veida kustamos (kaķi, zirgi, kārtis...)

Šoreiz es par īpašumu. To, kas un kā un kāpēc... ir īpašs.
Nē, es nespriedelēšu. Gribas tikai pagaudot par to, cik ļoti es gribētu būt.. īpaša. Vismaz kaut kādā veidā. Es gribētu būt mistiska, darīt kaut ko lielisku, oriģinālu varbūt, ģērbties īpaši.. gribētos, lai tad, kad cilvēki mani ierauga, visi gribētu uzreiz mani uzzināt, izzināt un tajā pašā laikā apbrīnot, domājot, kas gan manās tajās iekšās slēpjas. Gribētos kaut kādā veidā savu tumsību apvienot ar gaismas stariem. Kaut ko tādu dūmakaini pasakainu, sirreālu varbūt.

Hm.

Bet es.
Neesmu.

Un tuvākajā laikā diez vai būšu. Vismaz kamēr es dzīvoju.. tā. Nu, tā, kā tagad.

(No otras puses, ja tā padomā, folkmetāla grupa gluži kā kubiņi virza mani kaut kur atpakaļ (lasīt- uz priekšu) sapņos.)

( ... tālāk ... )