Nē, otrādāk, vai tad pašai gribas? Vienkārši ir ļoti smieklīgi dažādi absolutizējošie uzskati. Piemēram, skaļi paziņot, ka necieš veģetāriešus, homoseksuālistus, motociklistus, suņu mīļus vai vienalga ko, jo patiesībā mēs par saviem līdzcilvēkiem zinām ļoti maz, un nav zināms, cik cilvēki no tiem, kas to dzird vai lasa, ir piederīgi kādai no nīstamajām kategorijām.
Es, piemēram, esmu ļoti poligāma būtne, kas vienkārši noliedz jebkādus pieprasījumus un noteikumus. Man ir teikts - nedrīkst, bet es to atsakos pieņemt, jo man vispār nav tuvs klasiskais attiecību modelis. Tā nu sanāk vienpusīgi "nedrīkst" vai "negribu, ka tu tā dari", un rezultātā - jā, es droši vien esmu potenciālā krāpēja.
Tā ka vai nu atsauc savus vārdus par to, kas šādi cilvēki "dara otram to ļaunāko", jo tie ir tikai tavi uzskati, vai arī es nesaprotu, kā tu vari gribēt nākt ciemos pie tāda slikta cilvēka, kā es. Man personīgi nav aizspriedumu pret absolūti monogāmiem cilvēkiem, lai gan uzskatu, ka daļa no tiem tādi patiesībā nav, tikai sabiedrības spiediena rezultātā melo paši sev. Bet tie, kuri tiešām, lai ir, ļoti skaisti kā pasakā.
Šādi absolutizējot un pasludinot kādu sabiedrības daļu par ļauniem, tu patiesībā nezini, kurus cilvēkus aizvaino. Iespējams tos, ko nevēlētos. Ticamākais - daudz vairāk cilvēku, kā tu patiesībā domā.