es laikam tomēr biju tepat uz galda izslēgusies uz laiku. cik nelāgi - izjauca visu manu plānu.

tikko pabeidzu referātu mākslas vēsturē. biju aizmirsusi, cik ļoti man patīk strādāt naktīs. jau vidusskolā sapratu, ka tas ir vienīgais laika periods diennaktī, kad manas smadzenes darbojas man vēlamā virzienā. gan jau, ka būtu varējusi vēl pagulēt, ja sāktu rakstīt ātrāk, bet man ļoti vajadzēja skatīties filmas līdz četriem rītā. te nu bija - prioritātes.
te jums mūzika, par kuru dīvainā kārtā līdz šim biju piemirsusi, taču tā pilnīgi noteikti šorīt ir īsti vietā.

man gāja labi. kopš vakardienas esmu arīdzan par vienu gadu vecāka - kā vienmēr nekādas īpašās emocijas tas neizraisa. man vispār liekas muļķīgi uzspiest sev dažādas jaunas apņemšanās, Jaunajam gadam sākoties. apdomājieties taču - lielākajā daļā gadījumu nekas neizdodas. turklāt, kādēļ gan vajadzēu noteiktu datumu, lai kaut ko apņemtos, ja to var darīt tūlīt un tagad, nevis atlikt 'uz nākamo gadu'? es jums pateikšu, kāpēc, - cilvēki ir pārāk slinki, vāji un bailīgi, lai piespiestu sevi mainīt kaut ko tūlīt. viņiem vajag sagatavošanās un apdomāšanās periodu, kas parasti arī ir tas, kas visu izčakarē. es kaut ko vēl gribēju piebilst, taču aizmirsu. mani tas arī īpaši neapbēdina. jauku jums vakaru, cibotāji.

vienu gan es esmu sapratusi - Jaunajā gadā ģimeni apciemošu daudz retāk, tas jau sāk kļūt smieklīgi.

mani dažreiz fascinē cilvēki, kuriem dzīvē nav nekā labāka, ko darīt, kā mēģināt atrast kādu, uz kuru uzkraut visu savu dzīves rūgtumu. dieva dēļ, noskaties kādu filmu un beidz lēkt ārā no biksēm, draudziņ. ;)

tas, ka esmu pēdējā laikā pieradusi pie dzīves bez seksa, mani skumdina. un liek domāt par to, vai viss ir kārtībā. :D

laikam Jaunais gads Ventspilī tomēr. nezinu. varbūt kāda no elitārajām jaunkundzēm vēlas braukt ar mani?

jāēd kaut kas arī šodien. visu dienu dzeru kafijas un nesaprotu, kādēļ tik jocīga sajūta.