jau kaadu laiku esmu Norveegjijaa. vakar sanaaca viena vieniiga braukshana kaut kur. pusotra stunda ar lidmashiinu, stunda liidz Oslo un septinjas stundas ar autobusu liidz Sogndaalei, kam sekoja veel stunda uz Gaupni. peec tam vienkaarshi vairs nebiju lietojama. skati te vispaar sirreaali, nevaru pierast. iznaakot pa durviim, priekshaa klinshaini kalni. jociigi, ka nav taas telpas izjuutas taadas, kaada taa ir Latvijaa. nevar nekur taalu redzeet, visur priekshaa taada akmens siena. esmu mazliet viilusies maajinjaa, kuraa ievaacaamies, tachu gan jau, ka vispaar nemaniishu truukumus, kad buus jaasaak straadaat. riit pirmaa darba diena - seshos jau jaabuut uz lauka.
mazliet kaitinoshi, ka nav garumziimju, bet gan jau arii sheit nebuushu tik biezhs viesis. njemot veeraa darba apjomu, kas katru dienu jaadara, vairaak guleeshu, nekaa gurkjoshos sheit.

pēdējās dienas šeit diezgan foršas. daudz, ko stāstīt, - slinkums. negribas braukt prom uz visu vasaru bezmaz. vienīgi telefonu pazaudēju. btw, afleta, varbūt tu vari piezvanīt un apjautāties? :D
šodien lidojam uz Norvēģiju. un atpakaļ būšu tikai augusta beigās. gan jau, ka ik pa laikam šeit pastāstīšu par to, kā esmu pārgurusi līdz nāvei or smth. vēliet man veiksmi!

ir kaut kas, kas man nepatīk Jāņos. katru gadu paiet tik ilgs laiks, kamēr izdomāju, kuru Jāņu svinēšanas piedāvājumu pieņemt, bet, kad izlemju, tas izrādās nepareizais. tā vien liekas, ka forša izvēršas tikai tā ballīte, kurā es neesmu. man gribas jānīgus Jāņus šogad, nu!
jā, un vēl mani kursa biedri pārcēla teltīgulēšanas pasākumu uz pirmo jūliju, kā liekas, manis dēļ - lai es tiktu. un tas, izrādās, ir dienu pēc literātu puteņa, kas savukārt tika pārcelts uz trīsdesmito jūniju kāda cita dēļ. tagad tās ir divas diezgan dārgas ballītes pēc kārtas. nevaru saprast, vai man doties uz abām vai izlemt apmeklēt tikai vienu. man ir it kā jābrauc uz kursa ballīti, jo Toms mani sitīs, ja izrādīsies, ka viņš izmainīja datumus par velti, ko viņā negribēja jau no paša sākuma. bet literātu putenis ir tradīcija. un tik forša!
man vajadzēja mazliet pasūdzēties. likās, ka neesmu to kādu laiku darījusi.
jauku jums dienu!
P.S. kas notiek Kandavā šodien, mazie pāķu bērni?

lauska drīkst atbildēt uz manu vēstuli augiem.lv. m?

eksāmeni beigušies un tas ir tik atbrīvojoši, ka nezinu, kur likties. rezultāti gan bija sarūgtinoši, bet tā (izņemot literatūru) bija pilnīgi mana vaina. nākamgad ir jāsāk beidzot mācīties un jābeidz gurķoties.
vakar bijām pirtī, sen nebija sanācis. tagad skatos seriālus, ēdu zemenes un dzeru balzāmu - brīvība beidzot.
nepatīkamākais ir apziņa, ka tas nebūs ilgi. man jau ir nopirkta lidmašīnas biļete, koferis, daudz kanēļa. aizbraukšanas diena tuvojas arvien ātrāk un mani biedē sajūta, ka es varu izrādīties vēl nožēlojamāka, nekā šķiet, un atbraukt mājās pēc divām nedēļām. kaut gan, ņemot vērā vajadzību pēc naudas, tas ir maz ticams.

tātad prom tomēr braucu jau piektajā jūlijā. ballītes rindojas viena pēc otras. nu katrā gadījumā, ja kāds vēl grib mani satikt pirms aizbraukšanas, tad zvaniet vai jebkā citādi dodiet ziņu - gan jau es jūs iestarpināšu savā aizņemtajā grafikā. nu jā - patiesībā man nav tik daudz ballīšu, es meloju, lai izklausītos kruta šņuk. nu, draudziņi, sāciet spiest pogas. btw, man nav kredīta, ceru, ka jums ir. :D par to runājot, man zajebal (ēs atvainojos) jau, ka okarte kādu divsimto reizi (es nepārspīlēju) atsūtījuši īsziņu par to, ka man kredīts beidzies. mjā, nopietni? no šit, Šerlok.
ak jā, rīt un parīt pēdējie eksāmeni - dāņu valodā. man nopietni liekas, ka esmu pelnījusi pa muti, ņemot vērā manu intensīvo mācīšanos.

viss gāja labi, izdomāju, ka rīt uz konsultāciju neiešu. tāda laba sajūta tagad. :D

izdomāju, ka prezentācijā runāšu par vardarbīgu izturēšanos pret bērniem. ja tevi interesējoša tēma, tad iešu līdz galam, ko tur vairs. bet nu, meklējot materiālus, man te interneta kafejnīcā nopietni jāvaldās, lai nesāktu raudāt. kaut kāda galēja smadzeņu atrofēšanās, lai neteiktu vairāk. ceru, ka man tajā prezentācijā baigi nesakāps dusmas.