vakardienas Sigur Rós pasākums bija burvīgs. it kā nekas īpašs, taču visas tās viņu mūzikas izraisītā atmosfēra, ko vēl papildina vēsais vakars Andrejsalā uz 'peldošā' objekta un cilvēku miera apdvestās sejas, uzvedina uz tādām smeldzīgām, taču tajā pašā laikā skaistām melanholiskām atmiņām, kas liek aizmirsties. arī vakars pēc tam un gājiens pāri tiltam visas sajūtas vēl paspilgtināja, it kā laika apstākļi būtu centušies darīt visu, lai sajūtas nepazustu. un mums ar kjopsis tagad ir kopīgs sapnis.