man bija tāda maza, naiva cerībiņa, ka šonakt debesis noskaidrosies un varbūt, tikai varbūt man izdosies redzēt saullēktu.
to man būtu vajadzējis - atcerēties atkal tos saullēktus ar kafiju, pa māju dārdošu ambientu, cigaretēm un tiem nelaimīgajiem pļavas puķu pušķiem.
tāda nostaļģija mani piemklēja. nostaļģija pēc skaistuma un miera.
bet no tā ne miņas - tikai es divvientulībā ar fizikas grāmatu.