cik īstenībā stulbi. man jāatliek aizstāvēšana. un hvz, cik ilgu laiku aizņems tā visa rakstīšana.
man riebjas, kā es pati varu sev tik bezjēdzīgi un neatgriezeniski čakarēt dzīvi.
un es atkal esmu kļuvusi par neglābjamu pesimistu. kā es mocījos, lai no tā tiktu vaļā. un tagad par velti.
satelītu dārzs - Post a comment
we watched them lose our minds