18. novembris, šķita, tiks pavadīts mājās, neko nedarot, taču vakars izvērtās visnotaļ omulīgs. uguns rituāli Imulās, pastaiga nakts vidū un patīkama atmosfēra. visu vēl gaišāku padarīja 9 km gājiens kājām no Plostiem līdz Kandavai, ar pareizo mūziku un sestdienas pavasarīgajiem laikapstākļiem. man vienmēr paticis vazāties apkārt, ja apstākļi ir šādi. mājās noorganizēju gaļas cepšanu uz balkona, kas nebija notikusi ļoti ilgu laiku.
nezinu, kādēļ, bet rudens Kandavā mani uzlādē. nekādu ikgadējo depresijas pazīmju šobrīd, lai arī apstākļi šogad vēstīja par tiešu neizbēgamību. vienīgais, par ko es neesmu sajūsmā, ir lietus, kas, skumjā kārtā, nav izlabojams rudens mīnuss. arī par Ziemassvētkiem šogad esmu neierasti priecīga, bet tas, visticamāk, tādēļ, ka enerģija kaut kur jāliek, turklāt man apnicis ienīst lietas. nu ok, sirds dziļumos jau es nemainos, bet vismaz kādās pēdējās trīs manas sīpola cienīgās personības kārtās visu šobrīd mīlu.