ja šis ir pēdējais gads, pirms dodos uz Dāniju, kā esmu izplānojusi, tad to patiešām vēlētos pavadīt Latvijā. apstākļi un ekonomiskā situācija gan nav manā pusē. tāds apburtais loks - ja gribu strādāt Rīgā, tad man vajag algu, kas apmaksātu gan īri, gan pārējos izdevumus, bet lai sāktu tādā darbā strādāt, man pirms tam jādabū dzīvesvieta. un bez naudas to nav iespējams izdarīt. viss jau būtu puķaini, ja vien es ar savu nepabeigto izglītību un apšaubāmo pieredzi varētu dabūt darbu, kas attiecīgos izdevumus apmaksātu. dāņu valoda kaut kā arī nemaz nepalīdz. pirmkārt jau tādēļ, ka valodu neprotu perfekti. otrkārt, dāņu valoda, kā rādās, nav nemaz tik pieprasīta. varbūt es nemeklēju pareizajās vietās. kontakti vienmēr palīdz, un šis būtu ideāls gadījums, lai tos izmantotu. ja man tādi būtu.
 nav jau tik nelāgi, vienmēr jau varu braukt citur strādāt. par auklīti Dānijā, piemēram. bet nu es taču ar tiem bērniem tur sajuktu prātā. ja autobusā sēžot, kāds bērns sāk raudāt, man jau gribas kādu nogalināt. turklāt nejūtos gatava pamest visu šeit uz pieciem gadiem tā vienkārši.
P.S. jauks rīts gan. cigarete un kafija ar kanēli mazliet uzlaboja garastāvokli. Balmorhea arī. lai jums arī jauks.