šobrīd esmu veiksmīgi nonākusi līdz brīdim, kad visas sfēras manā dzīvē ir sagājušas dirsā. pēdējais salmiņš? man tikko bez iemesla piezvanīja un pateica, ka nav apkures dzīvoklī. tas nebūtu tik riebīgi, ja tam būtu iemesls, bet laikam pat fakts, ka esmu kārtīgs rēķinu maksātājs, neglābj mani no šāda veida nelaimēm. labs veids, kā iespert man, kamēr guļu zemē. par to jau Mērfijs vienmēr parūpējas - tikko kā tu domā, ka sliktāk vairs nevar būt, uz tavas galvas nokrīt klavieres.
P.S. es palasu savus pēdējā laika ierakstus un mani neapmierina fakts, ka tajos nav nekā pozitīva. nav jau tā, ka es nespētu priecāties par sīkumiem, bet nu nav manos spēkos katru dienu no pakaļas izraut iemeslu, kādēļ slavēt pasauli. labāk gan tā, nekā būt vienai no tiem konstanti smaidošajiem cilvēkiem (un tas arī, manuprāt, ir tikai tādēļ, ka viņiem žoklis sarauts krampī no pārliekās smaidīšanas), kuri ar savu maniakālo pozitīvismu vairāk piesārņo vidi, nekā 'padara ikdienu gaišāku'.
P.P.S. patiesībā šādi ieraksti tiešām padara manu ikdienu gaišāku. manu garastāvokli vienmēr mazliet uzlabo iespēja nolikt kādu, kuram veicas labāk, nekā man.
satelītu dārzs - Post a comment
we watched them lose our minds
fūrija (annija_) wrote on December 2nd, 2010 at 09:53 am