izrādās, ka man ir problēmas ar dzirdi, jo tas ūdenskritums, uz kuru biju pirms kāda laika, nav ne tuvu lielākais. vakar, braucot ar riteni, nejauši uzgāju vienu uz pusi lielāku. tā kā kaut kādā mistiskā paradīzē nonākt. ūdenskritums gāzās no kalna virsotnes, apkārt nosacīts džungļveidīgs mežs, ļoti lieli un pārsteidzoši ērti akmeņi, uz kuriem sauļojos, pa ilgiem laikiem neizmantojot peldkostīmu, kā tāda nāra. man šķiet, ka tā varētu būt ļoti piemērota vieta kādas pornofilmas uzņemšanai. visticamāk tas jau varētu tur būt noticis, kas mazliet disturbē, jo to ērto akmeņu tur tik daudz nebija. katrā ziņā atlūzu tur uz stundu un pamodos ar apdedzinātu muguru. tad lēnām ar riteni peldēju izplatījumā uz māju pusi, kad visi prieki arī beidzās, atsitot pēdu pret pedāli, kur šobrīd ir diezgan iespaidīgs caurums. man ir aizdomas, ka kāds, kurš varbūt būtu gājis pa to ceļu, varētu mierīgi padomāt, ka tur kāds ievainots dzīvnieks skrējis, jo asinis lija, Inokentij. ar katru gadu arvien vairāk saprotu, ka divpadsmitās klases uzvara nominācijā 'cilvēks FAIL' bija tīri pelnīta.
ak jā, vakar sākās aveņu sezona. es varu beidzot mazliet atvilkt elpu, jo avenes lasīt ir piecreiz foršāk, nekā zemenes. tas gan aerī nozīmē, ka šeit nesēdēšu tik bieži kā līdz šim, jo būs jāstrādā beidzot.
P.S. man neatveda cigaretes, tādēļ nācās nopirkt šeit no cilvēka, kurš veda speciāli tirgošanai. un tagad - shocking facts - ES par trim latiem nopirku mentola slimus. tagad man oficiāli ir atkarība, ja jau par kaut ko tādu esmu uz pusi vairāk gatava maksāt.