tikko tikai klaviatūru dabūju. nevarēju iedomāties, ka šajā pilsētelē nav neviena, kuram būtu klaviatūra ar usb galu, ko man aizdot. visai interesanti tagad būs mani centieni uzrakstīt divus referātus (katrā piecas lapas) un iemācīties uz eksāmenu simts lappuses pasaules mākslas vēsturē. es pat par visu vairs neesmu apbēdināta, pat nāk smiekli par to, kā kāds augstāks spēks nu nekādi negrib pieļaut domu, kas man kaut kas varētu izdoties.
Kandavā pilsētas svētki šodien. jauki jau, ja vien katru reizi, kad izeju uz lodžijas uzsmēķēt, man nebūtu jāklausās koncertā, kurā kāds visnotaļ izmisīgi skaņu cenšas izvilināt ārā.