mazliet aizrāvos ar mūzikas meklēšanu - pat nepamanīju, ka tik daudz pulkstenis jau. sarakos nejēgā daudz visādu post-rocku, jocīgu franču mūziku, ambientus utt. un atsāku klausīties Sneaker Pimps. tirpas skrien pilnīgi, nostalģija. klausoties tā vīrieša balsī, man gribas nebeidzami smēķēt, skatīties sazin kādā jūras tālē un vienkārši beigt.