fūrija
22 January 2011 @ 11:34 am
 
te, iespējams, sanāks maktens palags, tādēļ padomā vai vēlies traumēt sevi.
otrdien dziedāju korī soprānu. un, ņemot vērā to, ka esmu diezgan saaukstējusies, tas izklausījās pēc piedzēruša īru veča. bet jautri vismaz. trešdien biju uz kucheza (afrikāņu bungas), kas bija nejēgā forši. sākumā gan bija diezgan pagrūti darīt dažādas lietas ar rokām, bet pēc tam jau gāja diezgan labi. iemācījos kaut kādu fakin sarežģītu ritmu uz tām lielajām divdaļu bungām, kuru jau paspēju aizmirst.
ceturtdien neatceros, kas notika, bet varu galvot, ka tas bija kaut kas labs, jo šeit, neticami, bet fakts, vienmēr notiek kaut kas interesants. laiks iet tik ātri, jo konstanti atrodos ekšena virpulī. vakardienu atceros mazliet labāk, lai gan, tuvojoties rītam, atmiņai kļūst arvien grūtāk uzticēties. pusastoņos bija speed dating, kas izrādījās diezgan jautrs pasākums, paspēju mazliet iereibt, sajaucot saaukstēšanās zāles, trīs alus un skrūvi. tad ballīte turpinājās bārā, spēlēju galda futbolu, biljardu un dejoju pie jocīgām dziesmām. kaut kādos divos naktī ar dviem čaļiem izdzērām atlikušo šnabi un tad es atrubījos virtuvē. neatceros, kādā veidā un kad, bet pamodos astoņos zem savas segas pilnīgi pārliecināta, ka atrodos gultā. piecēlos pārsteigta un apjukusi, apēdu puscitronu un aizgāju tālāk gulēt. brokastīs mājas biedri apsmēja mani un es sajutos kā mājās. tagad jau es vairs neslēpjos savā istabā tik daudz. tāpēc ar katru dienu kļūst labāk šeit. te gan kļuva aukstāks pāris dienas, bet labi, ka te īsti nesnieg. tas palīdz manai vieglajai ziemas fobijai.
šovakar nākamā ballīte. plānotas vairākas tematiskās pa kurām var ceļot no vienas mājas uz otru. man gan tas izklausās mazliet lame, bet, ņemot vērā to, ka šeit viss kaut kā notiek labāk, moš arī šis pasākums tāds būs.
nākamreiz es apsolu, ka uzrakstīšu palagu, kurš nebūs tik garlaicīgs.
P.S. man kaut kā Keane patīk sodien.
 
 
stāvoklis: galvassāpes
dziedu līdzi: Keane - Somewhere Only We Know