wow, es tiešām ceru, ka vides maiņa palīdzēs man nesajukt prātā. divi mēneši Norvēģijā mazliet nomierināja manu sakāpināto uztveri un, pēc maniem aprēķiniem, Dānijas sešu mēnešu terapijas rezultātiem vajadzētu būt iedarbīgākiem un paliekošākiem. ja nē, i'm screwed.

kā jau paredzēju, vēl aizvien neesmu aizgājusi gulēt. kad tas reiz beigsies?


bļeģ.

esmu tāda zaķpastala, ka es pat nevaru sazināties ar savu kursadarba vadītāju, lai noformulētu tēmu, jo, ja tas tiks izdarīts, tad ir pārāk liela iespēja, ka es izgāzīšos. un sesijas problēma arī nepalīdz. man bail, ka nevarēšu nokāŗtot eksāmenus tik ātri un ka nedabūšu naudu Dānijai. un ka viss, ko tik naivi esmu saplānojusi, var izjukt manas bezatbildības un baiļu dēļ. i'm just fucked up!
fakin, saņem sevi rokās, sieviete.