tik faking karsts, ka man ne jausmas, ko vilkt mugurā vairs. man gribas vēsāku - kādi astoņpadsmit grādi, nu labi, divdesmit, būtu normāli. gribas alu nejēgā šobrīd, taču vēl pusotru stundu nacionālajā bibliotēkā vajadzētu pasēdēt. vismaz jāizliekas, ka es kaut ko mēģinu darīt. man, kā vienmēr, visādi epikfeili notiek atkal. arī LNB.
svētdien no rīta jāiet uz to maratonu lielo. nē, nevis skriet. es, šķiet, pēc četrdesmit diviem noskrietiem kilometriem varētu atvadīties no savām kājām un plaušām.
vispār gribas čīkstēt visu laiku un lai kāds visu izdara manā vietā. tuvojas sesija un es lēnām sāku apjaust, ka varētu sanākt diezgan liela pakaļa ar visiem eksāmeniem. biedē arī gaidāmais vasaras iztrūkums šogad. kopumā izskatās, ka atpūsties vasarā varēšu kādus padsmit dienas. bet toties no īslaicīgās emigrācijas atgriezīšos ar prāvu summu kabatā (tā gan jau teorētiski ir atlikta manam pusgadam Dānijas tautskolā un ilgi lolotajam fotoaparātam, bet tomēr).
labi, pievērsīšos Latvijas neatkarības zaudēšanai 1939.-1940. gadā.
bučas, mīlu, čau.