kad es beidzot laimīga, ka pa ceļam nenogāzos kaut kur, atgriezos mājās, burtiski pie pašām durvīm atrados uz pakaļas ar sāpošu muguru. fak jū, Mērfij.

mazliet aizrāvos ar mūzikas meklēšanu - pat nepamanīju, ka tik daudz pulkstenis jau. sarakos nejēgā daudz visādu post-rocku, jocīgu franču mūziku, ambientus utt. un atsāku klausīties Sneaker Pimps. tirpas skrien pilnīgi, nostalģija. klausoties tā vīrieša balsī, man gribas nebeidzami smēķēt, skatīties sazin kādā jūras tālē un vienkārši beigt.

un tas pats čalis ir arī IAMX. lai kāds viņš būtu frīks ar narcistisku attieksmi, bet Missile mani vienkārši izsmērē pret sienu par spīti emoveidīgajiem tekstiem.