brīnišķīgs vakars. izdzēru vienu ruma kokteili, bet izdomāju tomēr atstāt dāmas papriecāties savā bariņā un aizstaigāt līdz 'kačigarkai' ar Kati un viņas suni. savācām Endiju, alus un cigaretes un izmirkām lietū. klausījāmies džezu un es slīgu nostalģijā - tik sen nebiju redzējusi tik daudz zvaigžņu. sanāca vairāk cilvēku un gāja vaļā ģitāru improvizācijas, pat sajutos mazliet laimīga tajā brīdī. tā vieta ir tik jauka, puišiem arī nav ne vainas un es vēlētos kaut šādi vakari būtu biežāk.

un ne miņas no miega. lai kā es censtos dzert nomierinošas tējas un klausīties iemidzinošu mūziku, nemaz nerunājot par garlaicīgām grāmatām (medicīnas enciklopēdija parasti dara savu darbu, taču šoreiz sāku lasīt par kaut kādiem lenteņiem un man vienkārši palika pretīgi). tādēļ tagad es dzeru kolu ar ledu un citronu un skatos 'Seksu un Lielpilsētu'. buč

P.S. man ir sametušās pumpas no lakricas rīšanas. man ir tāda periodiska alerģija no kaut kā, kas nav noteikts, jo pumpas man sametas katru reizi no kaut kā cita. vai nu man ir alerģija no gandrīz visa vai no... nu es nezinu. bet nekad nebūtu domājusi, ka man būs alerģija no vienas no garšīgākajām lietām pasaulē.

jāiet dušā un jābrien laukā no dzīvokļa dzīvē beidzot.