šonakt mamma ir atpakaļ. manī tomēr slēpjas maza, blonda, tipiska sievietīte, jo es ceru, ka man atvedīs daudz jaunu lupatu un nevaru sagaidīt to nedēļu, kad paredzēts iepirkt vēl. tad dažas dienas, Vecumnieki, ievākšanās jaunajā dzīvoklī, mēģinājumi to pārvērst mājīgā vietā, kurā es pārāk neievērotu, cik maza tā ir. un tad jau jāaizbrauc uz kādu festivālu un jāpiedzeras pēdējoreiz, pirms lielās, gadu ilgstošās peldēšanās 'zināšanu akā', lai atņemtu kādam/kādai budžetu. man ir bail, ka nepaspēšu, neizdosies, pietrūks, nobīšos utt. lai arī pārmaiņas parasti izraisa manī patīkamas emocijas (šīs nav izņēmums), mani arī mazliet kaitina, ka viss nenāk tik vienkārši, kā man to gribētos. man arī negribas būt pieaugušai, Pepij.