kam ir jānotiek, lai cilvēks aizmirstu savu vārdadienu. šorīt pamodos, ieeju draugos un nespēju saprast, kāpēc man ir neraksturīgi daudz vēstuļu un ierakstu viesugrāmatā. varbūt iemesls ir tāds, ka man patiesi īsti nepatīk savas jubilejas. un es brīnos, ka cilvēki mēdz aizmirst manu dzimšanas dienu - tas tomēr ir Jaunais gads! tā mēdz gadīties, es tak nevaru nevienam pārmest, ja es pati neapzināti sev lieku to aizmirst.

Kate atbraukusi mājās - saveda man ukraiņu alu un konfektes. starp citu, ukraiņu alus ir patiešām garšīgs. pusdienu ar puišiem sēdējām kurinātavā un klausījāmies viņu improvizāciju. man vēl aizvien šķiet, ka tā viņiem padodas labāk, nekā jebkura no uzrakstītajām dziesmām. uzzināju, ka Sandis atkal piekauts - tas vienkāršinav normāli. man šķita, ka 90ajos gados vēl kaut kas tāds notika, bet tagad - vienkārši kautkādi trīs džeki pret vienu nabaga vājo Ceplīti. un Kandavā tādas lietas parasti nenotiek. atkal esot piesolījušies visus 'matainos' piekaut. Kandava ir maza pilsēta, te visi visus pazīst. nu ne prātā neienāca, ka kaut kas tāds varētu atkārtoties. fenomenāli, vienkārši.