man tik ļoti vajag uz tualeti, ka es varētu nomirt. bet man žūst nagi un man bail tos sabojāt.
UPD: skaistums tiešām prasa upurus. kad es beidzot aizgāju, gandrīz apraudājos no laimes.
UPD2: es kļūstu par kaut ko tādu, par ko es noteikti negribu kļūt. :D

zināt, kas ir viena no lietām, ko es vienkārši mīlu brīvdienās? tas, ka es varu visu nakti dzert melnas kafijas, skatīties foršas filmas un tad ap pusčetriem iziet pastaigāties līdz saullēktam, ko sagaidīt, sēžot uz Kandavas burtiem (nu tādi, kādi ir, kad iebrauc Rīgā - tādi lieli un balti). iet gulēt pusseptiņos un celties trijos dienā.
jā, man nav nekā labāka, ko darīt, man nav dzīves, bet tas mani iepriecina. mhm, ne jau tas, ka man nav dzīves, bet viss, ko es tikko pieminēju. jā, ja kāds šo vispār lasa, tad to jau saprata, man šķiet. es arī zinu, ka man nevajadzētu apšaubīt faktu, ka kāds šo lasa. bet man ik pa laikam ienāk prātā, ka varbūt tā nenotiek, tādā gadījumā nav nekāda sakara publiski rakstīt. ē...
ok, man ir žēl visu šo dzēst ārā, tas aizņēma laiku, bet tikpat labi es būtu varējusi ierakstīt smaidiņu - aptuveni tas pats.
khm.
jā, labi, bučas, mīlu, čau.

sestdien Ļeņingradā būs pasākums ar Robertu Gobziņu un viņa grupējumu 'Resnie putni', ihihi. :D es domāju, ka pasākums varētu būt diezgan foršs, lai arī tas ir sestdien, nevis piektdien, kas būtu daudz sakarīgāk. bet piektdien mūziku spēlē DJ Ma.Be., un, ja tas ir tas, ko es domāju, tad es nolādēju dienu, kad ar viņu iepazinos, viņš nav normāls un es negribu viņu satikt. tātad, literāti, ko domājat par šo burvīgo ideju? btw, tur tagad brengulis par latu piecdesmit, kas nozīmē, ka piektdien mēs varam iet tresīt pa bāriem, nebaidoties, ka nepietiks naudas alum! :)