sēdēju pie loga, pa kuru pavērās burvīgs skats (mēģināju nofotogrāfēt, bet nesanāca) un smēķēju, un sajutos TIK laimīga pēkšņi. nespēju to izskaidrot. tā vienkārši.

es zināju - nevajadzēja kladzināt vakar (šorīt) par to, cik pēkšņi laimīga esmu bla bla bļ... šorīt piecēlos ar savilktu plecu. un tās ir vienas no tām pretīgajām sāpēm, kuras izraisa manī tik nenormālas dusmas, ka pilnīgi gribas raudāt no bezspēcības. tikko kā šķiet, ka viss ir kārtībā, tev uz galvas uzkrīt klavieres.

esmu sadzērusies pretsāpju līdzekļus, plecu vairs nejūt. ihihihi