ahh, man šodien palaimējās. autobusā sēdēju blakus tik pievilcīgam puisim, ka gribējās raudāt. parasti gadās tikai čigānu māmiņas, kuras cenšas iesmērēt bikses vai 'zelta' ķēdītes. mjā, laikam es to biju pelnījusi, vizīte pie zobārsta nebija jauka. kamēr gaidīju, kaut kādi stulbeņi runāja par šausmu filmām, kas manas bailes no zobārsta vēl vairāk saasināja. es apraudājos, pirms zobārste vispār paspēja uz mani paskatīties. turklāt māsiņai nācās piedāvāt paturēt manu roku, kamēr mani tur urbj, lai es zobu dakterei neizbakstītu acis, par izpalīdzību viņa, šķiet, ieguva iespēja uztaisīt savai rokai rentgenu. un par visu to sūdu es samaksāju piecpadsmit latus. kapitālistu cūkas, pļaķ. arī mans kaķis bija priecīgs mani redzēt, nu tik priecīgs, ka, man ienākot dzīvoklī, gandrīz ielēca pa taisno rokās. kā man negribējās viņu atstāt vienu uz vēl divām dienām, mazais bučsauļuks. vakara noslēgums gan bija tīri jauks, ar literātu meitenēm iedzērām alu speisdogā. man tomēr mazliet pietrūkst Rīgas un alus. nu jā, labi, arī literātu meitenes. tagad es atkal sēžu Kandavā. runči laukā ļoti, ļoti cenšas apbērnot kādu, labi, ka mūsu kaķis atbrīvots no dzīves galvenā uzdevuma. un vēl es nezinu, ko dzimšanas dienā dāvināt mis_nezinu, man ir divas dienas laika, lai nāktu klajā ar ģeniālu ideju. phe!