mani fascinē sniega tīrītāji. vakar gar logu pabrauca garām četras reizes, šorīt divas - un pa visām tām reizēm tas krāms nošķūrēja tieši neko. radās sajūta, ka ir forši vienkārši braukalēt apkārt ar paceltu šķūrējamo un radīt ilūziju, ka kāds kaut ko dara lietas labā.

krāsns kuras, bet te tik un tā ir tik auksti kā ledusskapī. vienīgais veids, ko es varu iedomāties, kā šeit pārlaist ziemu, ir katru vakaru vest uz šejieni vīriešus, kas neizklausās cerīgi.

nācu no veikala un tomēr sapratu, ka man patīk ziema. lai nu ir tas aukstums un slapjās kājas, taču ziema visu pārvērš par kaut ko tik skaistu, ka nespēj noturēties nepasmaidījis. un mana iela - kā pasakā, visi žoga stabi baltās cepurēs, kokiem silti un cilvēkiem labs prāts. Ziemassvētku sajūta pat parādījās.