šodien bija pirmā jaukā psiholoģijas stunda šogad. uz lapām par katru cilvēku bija jāuzraksta kas pozitīvs. un, pēc tam izlasot, pārņem tāda jauka sajūta, redzot tik daudz labu vārdu. taču pat šo prieku skolotāja centās sabojāt - viņai par katrām varītēm vajadzēja uzzināt, kas tad par katru uzrakstīts. psiholoģijas skolotājai taču būtu jāsaprot, ka kaut kas tāds ir pārāk personisks, lai tas tiktu klaigāts apkārt. tās ir viena cilvēka personiskās domas par otru, kopš kura laika tādas lietas apspriež barā?
P.S. malkas apkure sucks.

nebūtu domājusi, ka literatūra aizņems tik daudz laika. es ienīstu teksta interpretāciju.

upd: pabeigta viena interpretācija, jāuzraksta vēl viena. nekāda gandarījuma par izdarītu darbu.

šīsdienas atklājums - Beirut.